Piedodiet, tad jums taps piedots
01.10.2015г.

Piedodiet, tad jums taps piedots

Par cilvēces lielāko problēmu ir uzskatāma nevēlēšanās piedot. Aizvainojumi ir dažādi – tie ir lieli un maziņi, sadzīviski, ģimeniski un starpvalstiski. Tie var ilgt mēnešiem, gadiem, gadu desmitiem, bet īpašos gadījumos tie var tikt nodoti no paaudzes paaudzē gadsimtu un pat gadu tūkstošu garumā. Es ierosinu izskatīt procesus, kas notiek tajā momentā, kad rodas jauns aizvainojums, un pie kā tas noved.

Kad cilvēks apvainojas uz otru cilvēku, var likties, ka viņam ir tiesības to darīt. Viņu taču apvainoja, ar viņu ir apgājušies netaisnīgi, varbūt, pat ne visai labi. Un ko viņš sāk šajā brīdī darīt? Viņš nosoda. Bet mums visiem ir jāievēro tas, ka nosodīšana ļoti atšķiras no zināšanas par sliktu apiešanos ar mums. Kad cilvēks nosoda, viņš ne tikai vienkārši apspriež pret viņu vērstās sliktās rīcības jēgu, bet arī cenšas jebkurā veidā nomelnot aizvainotāju, īsāk sakot,– mēģina atriebties, uz ļaunumu atbild ar citu ļaunumu. Šāda rīcība jau savā saknē principiāli tikai pavairo jau esošo ļaunumu, kā rezultātā dzimst jauni aizvainojumi, pārmetumi un vēl lielāks ļaunums. Un ļaunuma kļūst arvien vairāk un vairāk. Tādēļ arī šāda rīcība nevar novest pie problēmas risinājuma, bet gan pie jaunu problēmu rašanās un esošo problēmu vairošanas. Un kur tad visam tam ir iemesls? Iemesls ir tajā apstāklī, ka mums nav dotas tiesības būt par citu cilvēku soģiem. Tādas tiesības ir tikai Dievam.

Lūk, ko teica Jēzus Kristus: „Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots” (Lūk. 6:37).

Izskatīsim dziļāk aizvainojumu procesus. Aizvainotais cilvēks sākuma stadijā jūtas gandrīz vai kā taisnības lēmējs, jūtas augstumos. Bet patiesībā tie ir maldi. Tas, kurš glabā sevī apslēptu aizvainojumu, soda pats sevi. Un lūk, kas par lietu. Šāda cilvēka dzīvē aizveras svētības, uzplaukuma, aizsardzības, veiksmes un veselības josla. Vienkāršāk un īsāk sakot, šāda cilvēka lūgšanas Debesīs netiek uzklausītas.

„Un kad jūs stāvat Dievu lūgdami, tad piedodiet ja jums kas ir pret kādu lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus” (Mar. 11:25).

Mēs gribam, lai Dievs pret mums būtu labvēlīgs un žēlsirdīgs, bet mēs paši bieži vien nevēlamies būt tādi attiecībā pret citiem cilvēkiem. Mēs saprotam, ka Dieva priekšā esam grēcīgi, un ceram, ka Viņš mūs apžēlos. Bet tajā pašā laikā attiecībā pret saviem tuvākajiem savas sirdis nocietinām, un neizrādām ne mazāko vēlēšanos būt pret viņiem iecietīgi un pretimnākoši. Un vai tad tas ir taisnīgi? Protams, ka nē! Savā mācībā Jēzus skaidri ir pateicis, ka piedošana mums ir tieši atkarīga no tā, kā mēs piedodam saviem tuvākajiem.

Pats Dievs caur Jēzu Kristu mums piedod daudz vairāk, nekā mēs piedodam citiem cilvēkiem. Nekādi nav salīdzināms mūsu sagrēkojumu skaits Dieva priekšā ar tiem sagrēkojumiem, ko ir izdarījuši citi cilvēki pret mums. Vienreiz Jēzus šajā sakarībā teica līdzību (Mat. 18:23-35). Kāds ķēniņš reiz atklāja, ka vienam no viņa kalpiem ir uzkrājies milzīgs parāds – 10 000 talantu!  Tā bija vienkārši nedzirdēta un nepiedienīgi liela summa. Kalps sāka lūgties par parāda atdošanas termiņa atlikšanu uz vēlāku laiku. Ķēniņš iežēlojās par kalpu un ne tikai ļāva viņam iet, bet piedeva visu parādu! Tūlīt pēc parāda piedošanas kalps atrod savu parādnieku, kurš ir viņam parādā tikai 100 denāriju. Un tas arī sāk lūgties par parāda atmaksas termiņa pārlikšanu uz vēlāku laiku, bet kalps ir nelokāms un nodod savu parādnieku cietumā.

Ierosinu tikt skaidrībā par cipariem,kurus šajā līdzībā nosauca Jēzus. Tajos laikos vienu talantu sastādīja 12 000 denāriju. Bet denārijs bija ekvivalents viena strādnieka algai par vienu dienu. Un, lūk, kalps nevēlējās piedot savam parādniekam 100 denāriju lielu parādu, kad tajā pašā laikā kungs viņam pašam piedeva 120 000 000 denāriju lielu parādu! Un kā jūs domājat, ko kungs teica šajā sakarībā, kad uzināja par to? Lūk, kas tālāk par to ir teikts līdzībā:

„Tad viņa kungs to pasauca un saka viņam: – Tu, nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos? – Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā”.

Pēc tam Jēzus teica sekojošus vārdus: „Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit” (Mat. 18:35).

Mīļie cilvēki, piedodiet visiem, lai arī kā jūs neaizvainotu! Un Dievs piedos jums! Vienreiz apustulis Pēteris pajautāja Jēzum Kristum: „– Kungs, cik bieži man būs piedot savam brālim, ja tas pret mani grēko? Vai pietiek septiņas reizes? – Jēzus viņam saka: – Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas”, bet tas nozīmē, ka katrs aizvainotājs piedošanu var saņemt 490 reizes!

Piedodiet, tad jums taps piedots. Tieši tagad palūdziet Dievu: „Dārgais Debesu Tēvs! Lūdzu Tevi, palīdzi man piedot maniem pāridarītājiem. Jēzus Kristus vārdā lūdzu Tevi. Un tieši tagad es piedodu – (iestarpiniet šeit jūsu pāridarītāju vārdus). Pateicos tev, Visvarenais Dievs, par piedošanas spēku. Āmen.

Par iemeslu daudzām slimībām un problēmām cilvēku dzīvē kalpo tieši šie aizvainojumi, kas ir apslēpti sirds dziļumos. Ja no visas sirds piedevāt saviem aizvainotājiem, tad varat būt droši par to, ka tagad visas slimības un problēmas sāks izzust no jūsu dzīves.

Tātad, ja jūs esiet piedevuši, tad Dievs tagad piedos arī jums. Lasiet šo grēku nožēlošanas lūgšanu, un Dievs caur Jēzu Kristu piedos jums tieši tagad, šajā pašā brīdī:

„Dārgais Debesu Tēvs! Pateicos par Tavu mīlestību un žēlsirdību, ko izrādi man, grēciniekam. Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Tavs Dēls. Viņš nomira, lai izpirktu manus grēkus, tika apglabāts, un trešajā dienā augšāmcēlās. Es apzinos savu vainu Tavā priekšā un lūdzu, piedod  man visus manus grēkus un dari mani tīru no tiem. Es atsakos no grēcīgās dzīves un sātana varas. Par savu Kungu un Pestītāju atzīstu tikai Jēzu Kristu. Mans Kungs, visu savu dzīvi es veltu Tev, es darīšu tikai labus darbus un pildīšu Tavu gribu. Iemāci mani iet Tavus ceļus, ievērojot Tavu Vārdu. Pateicos Tev par manis pestīšanu, par visu manu grēku piedošanu un jaunu dzīvi Jēzū Kristū. Jēzus Kristus vārdā lūdzu Tevi. Āmen!”

Ja jūs noskaitījāt šo lūgšanu, tad variet būt droši par to, ka Dievs jūs uzklausīja.

Lai Dievs jūs svētī!

Mācītājs Stanislavs Zlobins.

(0)



Atstāt savējo komentāru